Dzirdīgo un nedzirdīgo saskarsme

Apeirons 2006. gada 24. Janvāris

Informācija par nedzirdības jautājumiem ir svarīga, lai lauztu stereotipus par nedzirdību un uzsvērtu to, ka nedzirdīgais darbinieks var būt tik pat labs kā citi.

Tomēr nedzirdīgais ar atbilstošu zināšanu līmeni var strādāt gandrīz jebkuru darbu, ja vien to attiecīgi piemērot viņam

Vairāki faktori ietekmē to, cik veiksmīga ir saskarsme ar nedzirdīgo cilvēkus. No nedzirdīgā puses svarīga ir viņa:

• runas saprotamība,
• spēja nolasīt otra sacīto pēc mutes kustībām,
• skaņu sadzirdēšanas pakāpe,
• zināšanas par dzirdīgo saskarsmē pieņemto uzvedību,
• pozitīva attieksme.

Dzirdīgais var veicināt veiksmīgu saskarsmi, skaidri izrunājot vārdus un apbruņojoties ar pacietību.

• Nedzirdīgajam ir vieglāk sarunāties tikai ar vienu dzirdīgo, nevis vairākiem, jo viņam jāspēj izsekot otra mutes kustībām;
• dzirdīgajiem runājot nevajadzētu skatīties sāņus, bet uz sarunu biedru;
• dzirdīgie ir pieraduši arī pie tā, ka viņu sacīto saprot uzreiz, pirmajā piegājienā, tādēļ lūgums atkārtot teikto viņos nereti izsauc neizpratni. Tā pat viņus mulsina nedzirdīgo sarunu biedru izrunātais vārdu skanējums;
• situācijā kad cilvēks spēj nedaudz sadzirdēt, svarīgi lai apkārt būtu pēc iespējas mazāk trokšņa;
• daži nedzirdīgie neslēpj savu nedzirdēšanu, tomēr citi nevēlas to atklāt. Viņi izliekas, ka sapratuši sacīto, mādami ar galvu vai smaidīdami;
• Ja nedzirdīgais neslēpj to, ka viņš nedzird, tad viņš palūgs runāt lēnāk, mēģinās izmantot rakstīšanu vai dabūt tulku
• Visumā vēlams savu nedzirdību neslēpt, it sevišķi, ja gaidāma ilgāka saruna, pretējā gadījumā var iekulties nepatikšanās.