Darba meklētājiem
pieslēgtiesUzņēmumu reģistrācija
Apeirons 2006. gada 03. Aprīlis
Uzņēmumu formas un atšķirības starp tām
2002.gada 1.janvārī spēkā stājās Komerclikums, kurš samazināja likumā noteiktās uzņēmumu formas. Komerclikums paredz šādas uzņēmējdarbības formas jeb komersanta veidus:• individuālais komersants (fiziska persona, kura ierakstīta komercreģistrā kā individuālais komersants),
• personālsabiedrība (pilnsabiedrība un komandītsabiedrība) un
• kapitālsabiedrība (sabiedrība ar ierobežot atbildību un akciju sabiedrība).
Izvēloties komersanta veidu, tev vispirms vajadzētu saprast, kāds komersanta veids tai būtu vispiemērotākais no juridiskā un saimnieciskā viedokļa. Piemēram, ja tev ir nodoms dibināt banku, tad tā obligāti ir jādibina akciju sabiedrības formā.
Taču, ja tu vēlies nodarboties ar apavu labošanu, tad akciju sabiedrību dibināt nebūtu izdevīgi, jo akciju sabiedrība ir atklāta sabiedrība, ar minimālo pamatkapitāla lielumu 25 000 latu un vairāku pakāpju pārvaldes struktūru. Tā ir vairāk piemērota lielu investīciju piesaistīšanai. Šādā gadījumā fiziskajai personai vienkāršāk un lētāk pieteikt sevi ierakstīšanai komercreģistrā kā individuālo komersantu.
Ļoti būtiski ir tas, vai komercdarbības veidam, ar kuru persona plāno nodarboties, ir nepieciešams saņemt licenci. Atsevišķos normatīvajos aktos, kas regulē licenču izsniegšanu, ir noteikts, ka licence tiek izsniegta tikai juridiskajām personām. Tāpēc, fiziskai personai, kas vēlas kļūt par individuālo komersantu, kā arī tām personām, kuras nodomājušas dibināt personālsabiedrību, iepriekš vajadzētu noskaidrot iestādē, kura izsniedz attiecīgās licences, vai šis komersanta veids licenci varēs saņemt.
Visbeidzot, pirms uzsākt uzņēmējdarbību, tev ir jāatbild sev pašam uz jautājumu, vai tu esi gatavs atbildēt par saistībām, kas izriet no veiktās uzņēmējdarbības, ar visu savu personīgo mantu, vai tomēr tu vēlētos ierobežot savu atbildību. Ja persona vēlas norobežot savu atbildību, tad jārēķinās, ka būs nepieciešams tā saucamais “starta kapitāls”, ko ieguldīt kapitālsabiedrības pamatkapitālā.
Individuālais komersants
Ja fiziskās personas izvēlētajam darbības veidam nav nepieciešamas lielas investīcijas un ja šīs darbības veida veikšanai nav nepieciešama licence, tad fiziskā persona var pieteikt sevi ierakstīšanai komercreģistrā kā individuālo komersantu. Individuālais komersants, izmantojot savu firmu (nosaukumu), var slēgt darījumus, kas saistīti ar komercdarbību, kā arī būt prasītājs un atbildētājs tiesā.Tomēr, ņemot vērā, ka individuālais komersants ir fiziska persona, jārēķinās, ka par saistībām tas atbild ar visu savu mantu. Turklāt prasījumi pret individuālo komersantu, kuri izriet no tā veiktās komercdarbības, noilgst triju gadu laikā pēc tā izslēgšanas no komercreģistra, ja prasījums nav pakļauts īsākam termiņam. Ja saistību izpildes termiņš vai nosacījums iestājas pēc individuālā komersanta izslēgšanas no komercreģistra, kreditora prasījuma noilguma termiņš sākas ar saistību izpildes termiņa vai nosacījuma iestāšanās brīdi.
Indiduālā komersanta reģistrēšanas kārtība ir salīdzinoši vienkāršāka par kapitālsabiedrības reģistrēšanu. Jāuzsever, ka reģistrēšanās par individuālo komersantu nav obligāta, tomēr Komerclikumā ir noteikti arī gadījumi, kad fiziskajai personai, kura veic saimniecisko darbību, ir pienākums obligāti pieteikt sevi ierakstīšanai komercreģistrā.
Fiziskajai personai, kas veic saimniecisko darbību, ir pienākums pieteikt sevi ierakstīšanai komercreģistrā kā individuālo komersantu, ja gada apgrozījums no veiktās saimnieciskās darbības pārsniedz 200 000 latu vai arī tās veiktā saimnieciskā darbība atbilst šādām pazīmēm:
• gada apgrozījums no šīs darbības pārsniedz 20 000 latu;
• tā savas saimnieciskās darbības veikšanai vienlaikus nodarbina vairāk nekā piecus darbiniekus.
Personālsabiedrība
Personālsabiedrība ir komercsabiedrība, kura tiek dibināta komercdarbības veikšanai, izmantojot kopīgu firmu (nosaukumu) un kurā uz sabiedrības līguma pamata, apvienojušās divas vai vairākas personas (biedri). Personālsabiedrībai nav juridiskās personas statuss, taču tai ir tiesībspēja, t.i., tā, izmantojot savu firmu (nosaukumu) var iegūt tiesības un uzņemties saistības, iegūt īpašuma un citas lietu tiesības, kā arī būt prasītāja un atbildētāja tiesā. Piedziņu uz sabiedrības mantu var vērst tikai pēc tiesas nolēmuma lietā, kurā atbildētāja ir sabiedrība.Par personālsabiedrības biedru var būt tikai fiziska vai juridiska persona. Par personālsabiedrības biedru nevar būt personālsabiedrība vai līgumsabiedrība.
Personālsabiedrības dibināšana ir samērā vienkārša – dibinātājiem vienīgi ir jānoslēdz sabiedrības līgums. Likums neprasa obligātu rakstveida līguma noslēgšanu. Šādu līgumu var noslēgt arī mutiski, līdz ar to līgums nav jāiesniedz Uzņēmumu reģistrā. Personālsabiedrībai nav jāveido pamatkapitāls, pārvaldes institūcijas (valde, padome) un nav vajadzīgi arī statūti. Personālsabiedrības biedru savstarpējās attiecības apspriežamas saskaņā ar sabiedrības līguma noteikumiem. Ja tādu nav, tad piemēro Komerclikuma noteikumus, kā arī Civillikuma noteikumus par sabiedrības līgumu, ciktāl Komerclikumā nav paredzēts citādi.
Atkarībā no tā, vai visi personālsabiedrības biedri neierobežoti atbild par sabiedrības saistībām vai arī kāda personālsabiedrības biedra atbildība pret personālsabiedrības kreditoriem ir ierobežota, personālsabiedrības iedalās pilnsabiedrībās un komandītsabiedrībās.
Pilnsabiedrība un komandītsabiedrība
Pilnsabiedrība ir personālsabiedrība, kuras mērķis ir komercdarbības veikšana, izmantojot kopīgu firmu, un kurā uz sabiedrības līguma pamata, neierobežojot savu atbildību pret pilnsabiedrības kreditoriem, apvienojušās divas vai vairākas personas (biedri).Komandītsabiedrība ir personālsabiedrība, kuras mērķis ir komercdarbības veikšana, izmantojot kopēju firmu, un kurā uz sabiedrības līguma pamata apvienojušās divas vai vairākas personas (biedri), ja vismaz viena sabiedrības biedra (komandīta) atbildība attiecībā uz sabiedrības kreditoriem ir ierobežota ar viņa ieguldījuma apmēru, bet pārējo personiski atbildīgo sabiedrības biedru (komplementāru) atbildība nav ierobežota.
Katram pilnsabiedrības biedram un komandītsabiedrības komplementāram ir tiesības pārstāvēt sabiedrību attiecībās ar trešajām personām (t.i., slēgt darījumus un veikt citas tiesiskas darbības sabiedrības vārdā), ja vien ar sabiedrības līgumu viņš nav izslēgts no pārstāvības. Sabiedrības līgumā var noteikt, ka visi vai vairāki sabiedrības biedri ir tiesīgi pārstāvēt sabiedrību tikai kopīgi. Šie biedri no sava vidus var pilnvarot vienu biedru vai vairākus biedrus slēgt noteiktus darījumus vai noteikta veida darījumus. Trešās personas griba uzskatāma par izteiktu attiecībā uz sabiedrību, ja tā izteikta vismaz vienam tās biedram, kas ir tiesīgs pārstāvēt sabiedrību. Ievērojot, ka komandīts ir ierobežojis savu atbildību, viņam nav arī tiesību pārstāvēt komandītsabiedrību attiecībās ar trešajām personām.
Personālsabiedrības parasti tiek dibinātas kāda noteikta pasākuma īstenošanai.
Piemēram, personālsabiedrībā apvienojas būvsabiedrības, lai apvienojot savus spēkus un līdzekļus, uzbūvētu kādu lielu objektu.
Personālsabiedrības mērķis, ja tā nodibināta noteikta mērķa sasniegšanai, jāieraksta komercreģistrā.
Kapitālsabiedrība
Kapitālsabiedrība ir komercsabiedrība, kuras pamatkapitāls sastāv no pamatkapitāla daļu vai akciju nominālvērtību kopsummas. Tātad būtiskākais kapitālsabiedrības elements ir pamatkapitāls, bez kura izveidošanas kapitālsabiedrību nevar nodibināt.Kapitālsabiedrība ir juridiska persona un tās dalībnieki (akcionāri) atšķirībā no personālsabiedrības biedriem neatbild par sabiedrības saistībām, līdz ar to kapitālsabiedrības kreditori nevar vērst savas prasības pret dalībniekiem (akcionāriem). Kapitālsabiedrība no personālsabiedrības atšķiras arī ar relatīvi sarežģītāku dibināšanas kārtību un lielāku dokumentu skaitu, kuri jāiesniedz Uzņēmumu reģistrā tās ierakstīšanai komercreģistrā.
Likums iedala kapitālsabiedrības sabiedrībās ar ierobežotu atbildību (SIA) un akciju sabiedrībās (AS). Kapitālsabiedrību atšķirībā no personālsabiedrības var dibināt arī viena persona. Sabiedrībai ar ierobežotu atbildību (SIA) ir atviegloti arī dibināšanas noteikumi salīdzinājumā ar akciju sabiedrību (AS). Dibinot SIA, tās pamatkapitālu var apmaksāt ar naudu vai mantisko ieguldījumu, bet dibinot AS – tikai ar naudu. Arī valsts nodeva SIA reģistrācijai ir mazāka – 100 latu, valsts nodeva par AS reģistrāciju ir 250 latu.
NB! Sabiedrības ar ierobežotu atbildību minimālais pamatkapitāla lielums ir 2000 latu. Tomēr SIA pamatkapitālu līdz reģistrācijas pieteikuma iesniegšanai var apmaksāt vismaz 50 procentu apmērā, bet atlikušā daļa apmaksājama viena gada laikā no dienas, kad SIA ierakstīta komercreģistrā.
NB! Akciju sabiedrības pamatkapitāls nedrīkst būt mazāks par 25 000 latu.
SIA ir slēgta sabiedrība, kuras daļas nav publiskās apgrozības objekts. Līdz ar to SIA dalībnieki daudz ciešāk ir saistīti savā starpā un daudz vieglāk var kontrolēt dalībnieku loku nekā tas ir AS. Komerclikumā ir paredzēts, ka, atsavinot SIA daļas dāvināšanas, maiņas vai citādā ceļā (izņemot pārdošanas), vienmēr vajadzīga dalībnieku lēmumā izteikta piekrišana. Savukārt, ja SIA dalībnieks pārdod sev piederošu daļu, pārējiem dalībniekiem ir pirmpirkuma tiesības. SIA statūtos tomēr var paredzēt, ka daļas var pārdot arī bez to piedāvāšanas pārējiem dalībniekiem pirmpirkuma tiesību izmantošanai. Ierobežot dalībnieka tiesības pārdot viņam piederošu daļu var tikai ar attiecīgā dalībnieka nepārprotamu rakstveida piekrišanu.
AS ir atklāta sabiedrība, kuras akcijas var būt publiskās apgrozības objekts, akcija ir vērtspapīrs. Publiska kapitāla piesaiste, emitējot jaunas akcijas, ļauj arī vieglāk piesaistīt lielākas investīcijas nekā piedāvājot daļas (akcijas) slēgtam pretendentu lokam, kā tas ir SIA gadījumā. Tāpēc akciju sabiedrību parasti dibina, ja plānots nodarboties ar tādu komercdarbības veidu, kam nepieciešami lieli ieguldījumi. Jāņem vērā arī, ka atsevišķos likumos ir speciāli paredzēta prasība, ka ar noteikta veida komercdarbību var nodarboties tikai komercsabiedrības AS formā, piemēram, banku darbība, apdrošināšana u.c.
Atšķirībā no SIA dalībnieka akcionārs var brīvi atsavināt savas akcijas. Likums atstāj pašu AS dibinātāju (akcionāru) ziņā, vai paredzēt AS statūtos, ka vārda akcijas pārdošanai nepieciešama akcionāru sapulces piekrišana un iemeslus, kuru dēļ šo piekrišanu var atteikt, kā arī pirmpirkuma tiesības uz pārdodamo akciju.
SIA dalībniekiem salīdzinājumā ar AS akcionāriem ir arī lielāka ietekme uz sabiedrības pārvaldi - likums paredz, ka SIA dalībnieku sapulce var pieņemt lēmumus, kas ietilpst valdes vai padomes kompetencē. Akcionāru sapulcei likums šādas tiesības nepiešķir. Turklāt AS obligāta ir trīspakāpju pārvaldes struktūra – akcionāru sapulce, padome un valde, savukārt SIA – obligāta ir dalībnieku sapulce un valde, veidot vai neveidot padomi, tas ir pašas SIA dibinātāju (dalībnieku) ziņā. Turklāt SIA dalībnieku sapulce var sastāvēt tikai no viena daļu īpašnieka, kas var būt arī vienīgais valdes loceklis.
Individuālā Komersanta reģistrācijas process un izmaksas
Individuālais komersants
Fiziskajai persona, kura atbilst Komerclikuma 45. (komercaģents) vai 64.pantā (mākleris) minētajiem noteikumiem, jāpiesaka sevi ierakstīšanai komercreģistrā kā individuālo komersantu vai jādibina komercsabiedrība arī, ja nepastāv augstāk minētie kritēriji.Individuālais komersants ir jāreģistrē pēc tā juridiskās adreses vietas piekritīgajā Uzņēmuma reģistra nodaļā. Adreses tu atradīsi www.ur.gov.lv (sadaļā ”UR darbība”, apakšsadaļā ”Kontaktinformācija”)
Individuālā komersanta reģistrēšanas soļi
1. Pieteikums, kuru var saņemt katrā Uzņēmumu reģistra nodaļā, kā arī Uzņēmumu reģistra mājas lapā internetā: www.ur.gov.lv (sadaļā ”Veidlapas”), kurā norāda:
• Individuālā komersanta vārdu, uzvārdu, personas kodu un dzīvesvietu;
• Individuālā komersanta firmu;
• Individuālā komersanta juridisko adresi;
• Komercdarbības veidus.
2. Individuālā komersanta notariāli apliecināts paraksta paraugs.
3. Valsts nodevas samaksas kvīts par individuālā komersanta ierakstīšanu komercreģistrā. Par individuālā komersanta ierakstīšanu komercreģistrā ir jāmaksā valsts nodeva 20 latu apmērā. Valsts nodeva ir jāsamaksā pirms pieteikuma iesniegšanas un to var samaksāt jebkurā bankas iestādē, norādot šādus rekvizītus: saņēmējs Valsts Kase, reģistrācijas Nr. 90000050138, Valsts kase, kods TRELV21, Konts LV84TREL1060190913200.
4. Kvīts par komercreģistra ieraksta publikācijas apmaksu oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis”. Par individuālā komersanta ierakstīšanas komercreģistrā publikāciju noteiktā maksa ir 16 latu. Publikācija ir jāapmaksā pirms pieteikuma iesniegšanas un to var samaksāt jebkurā bankas iestādē, norādot šādus rekvizītus: BO VSIA “Latvijas Vēstnesis”, reģ.nr.40003113794, Latvijas Unibanka Rīdzenes filiāle, kods UNLALV2X, konta nr.LV56UNLA0002100609196, maksājuma mērķis – komersanta nosaukums, adrese.
NB! Individuālajam komersantam statūti nav nepieciešami!
Individuālais komersants pats pie notāra paraksta pieteikumu. Parakstam uz pieteikuma jābūt notariāli apliecinātam, kā arī ir jābūt apliecinātai šīs personas rīcībspējai. Uz speciālas notariālā kārtībā apliecinātas pilnvaras pamata pieteikumu individuālā komersanta vietā var parakstīt arī cita persona. Pilnvara Uzņēmumu reģistrā šādā gadījumā nav jāiesniedz. Papildus pie notāra arī ir jāapliecina paraksta paraugs.
Pieteikumu par individuālā komersanta ierakstīšanu komercreģistrā iesniedz pats individuālais komersants vai jebkura persona, kurai individuālais komersants ir uzticējis to izdarīt. Ja pieteikumu iesniedz cita persona, tai Uzņēmumu reģistra darbiniekam jāuzrāda personu apliecinošu dokumentu. Pieteikumu un tam pievienojamos dokumentus var iesūtīt arī pa pastu, vai ievietot tos Uzņēmumu reģistra pasta kastītē pie Uzņēmumu reģistra telpām.
Individuālā komersanta firma
Individuālā komersanta firma ir komercreģistrā ierakstīts individuālā komersanta nosaukums, ko viņš izmanto komercdarbībā, slēdzot darījumus un parakstoties.Piemēram, individuālais komersants “Apavu darbnīca”
Ar firmu šaurākā nozīmē saprotams apzīmējums bez norādes uz komersanta veidu.
Piemēram, “Apavu darbnīca”
1. Firmas veidošanas vispārīgās prasības
• Veidojot individuālā komersanta nosaukumu, jeb firmu, tajā ir jāietver norāde "individuālais komersants" vai saīsinājums "IK". Norādi var izvietot firmas sākumā vai beigās.
• Firmas rakstībā lietojami vienīgi latviešu vai latīņu alfabēta burti.
• Firma nedrīkst ietvert maldinošas ziņas par komerctiesiskajā apgrozībā svarīgiem apstākļiem, it īpaši par komersanta vai komercdarbības veidu vai arī par komercdarbības apjomu.
Piemēram, ja individuālais komersants ir paredzējis nodarboties ar apavu labošanu, bet grib reģistrēt firmu IK “Transkontinentālā tranzīta korporācija” vai IK “Apavu labošanas akciju sabiedrība”, ir pamats domāt, ka šāda firma varētu maldināt trešās personas, jo firma neatbilst individuālā komersanta darbības veidam un komersanta veidam.
2. Firmas šaurākā nozīmē veidošanas prasības
• Firmai ir skaidri un nepārprotami jāatšķiras no citām komercreģistrā jau ierakstītām vai ierakstīšanai pieteiktām firmām. Reģistrētos nosaukumus var pārbaudīt uzņēmuma reģistra mājas lapā http://www.ur.gov.lv/ vai Lursoft mājas lapā http://www.lursoft.lv/ .
• Firma nedrīkst sakrist ar uzņēmumu reģistrā reģistrēta uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) firmu.
• Firma nedrīkst būt pretrunā ar labiem tikumiem. Tas nozīmē, ka tajā nedrīkst ietvert necenzētus vārdus, vārdus vai vārdu salikumus, kas var aizskart kādas sabiedrības grupas godu un cieņu utt.
• Ja firmā ir ietverts administratīvās teritorijas vai apdzīvotās vietas nosaukums, firma nedrīkst sakrist ar attiecīgās administratīvās teritorijas vai vietas nosaukumu, izņemot viensētas nosaukumus.
Piemēram, nedrīkst veidot firmu “Daugavpils”, bet firma “Daugavpils pelmeņi” atbilst likuma prasībām, jo nesakrīt viens pret viens ar attiecīgās pilsētas nosaukumu. Ja viensētas nosaukums ir “Ieviņas”, tad arī firmu var izveidot kā “Ieviņas”.
• Firmā nedrīkst ietvert valsts vai pašvaldību institūciju (iestāžu) nosaukumus, kā arī vārdu "valsts" vai "pašvaldība".
Piemēram, nedrīkst veidot firmu “Uzņēmumu reģistra konsultācijas” vai “Valsts meži”.
• Apzīmējumu, kas ir Latvijā aizsargājamas preču zīmes būtiska sastāvdaļa, firmā drīkst ietvert vienīgi tad, ja saņemta rakstveida atļauja no attiecīgā komersanta vai personas, kurai pieder preču zīme.
• Individuālā komersanta firmā var ietvert individuālā komersanta vārdu vai uzvārdu.
Piemēram, Jānis Bērziņš var reģistrēt firmu IK "Bērziņa apavu darbnīca".
Dokumentu paraugi
Dokumentu paraugi uzņēmējdarbības reģistrēšanai ir pieejami UR mājas lapā http://www.ur.gov.lv/. Visi paraugi ir sakārtoti atkarībā no komercdarbības veida un pieejami lejupielādēšanai. Dokumentus un atbildes uz jautājumiem reģistrācijas sakarā, var saņemt arī personiski UR tuvākajās nodaļās.Darbības veidi
Darbības veidi ir jānorāda individuālā komersanta reģistrācijas pieteikumā. Individuālā komersanta komercdarbības veidi ir jānorāda atbilstoši Vispārējai ekonomiskās darbības veidu klasifikācijai (NACE). Klasifikators ir pieejams katrā Uzņēmumu reģistra nodaļā, Centrālajā Statistikas pārvaldē, kā arī Uzņēmumu reģistra mājas lapā internetā: www.ur.gov.lv.Citi jautājumi
Visus komercreģistra ierakstus izsludina, tos publicējot laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, vienlaikus tos publicējot elektroniski. Izsludināti tiek arī komercreģistra ieraksti par individuālajiem komersantiem. Minētās ziņas publicēšanai iesniedz Uzņēmumu reģistra amatpersona 3 dienu laikā no ziņu ierakstīšanas komercreģistrā. Komercreģistra ierakstus un ziņas publicē uz attiecīgā komersanta rēķina, ja likumā nav noteikts savādāk.Samaksājot parasto valsts nodevu, pieteikumu tiks izskatīts un lēmums par to tiks pieņemts 3 dienu laikā. Atsevišķos – sarežģītākos gadījumos Uzņēmumu reģistrs izmantos likumā noteikto maksimālo 30 dienu termiņu. Samaksājot valsts nodevu trīskāršā apmērā, pieteikums tiks izskatīts divu darba dienu laikā. Uzņēmumu reģistra galvenais valsts notārs ir tiesīgs izdot rīkojumu par pieteikuma izskatīšanu likumā noteiktajā termiņā un pārmaksātās valsts nodevas atmaksāšanu, ja Uzņēmumu reģistrs tehnisku iemeslu dēļ nevar izskatīt pieteikumu piecu vai triju darba dienu laikā.
Pēc pieteikuma un tam pievienoto dokumentu izskatīšanas, Uzņēmumu reģistra valsts notārs var pieņemt vienu no šādiem lēmumiem:
• ierakstīt individuālo komersantu komercreģistrā (ja ir ievērota reģistrācijas piekritība, iesniegti visi likumā noteiktie dokumenti un tie atbilst likuma prasībām, nav tiesisku šķēršļu individuālā komersanta ierakstīšanai komercreģistrā);
• atlikt individuālā komersanta ierakstīšanu komercreģistrā (ja nav ievērota reģistrācijas piekritība, nav iesniegti visi nepieciešamie dokumenti vai iesniegtie dokumenti pēc formas neatbilst likuma prasībām, bet šie trūkumi ir novēršami);
• atteikt individuālā komersanta ierakstīšanu komercreģistrā (ja dokumentos ietvertie lēmumi neatbilst likuma prasībām un šie trūkumi nav novēršami vai pastāv tiesisks šķērslis individuālā komersanta ierakstīšanai komercreģistrā, piemēram, Uzņēmumu reģistra rīcībā ir nonācis tiesas spriedums, no kura redzams, ka fiziskajai personai krimināllietā piespriests papildsods – aizliegums nodarboties ar uzņēmējdarbību (komercdarbību) u.c. gadījumos).
Pieteicējam ir iespēja valsts notāra lēmumā norādītajā termiņā (kas nevar būt īsāks par vienu mēnesi) novērst konstatētos trūkumus un iesniegt dokumentus atkārtoti. Ja atkārtoti dokumenti tiek iesniegti valsts notāra noteiktajā termiņā, valsts nodeva otrreiz nav jāmaksā. Ja dokumentus iesniedz pēc noteiktā termiņa, no jauna ir jāmaksā valsts nodeva.
Atkārtoti dokumenti jāiesniedz kārtībā, kāda noteikta pieteikuma iesniegšanai individuālā komersanta ierakstīšanai komercreģistrā.
Iesniedzot dokumentus atkārtoti, atkārtots pieteikums ir jāiesniedz tikai gadījumā, ja trūkumi tika konstatēti pašā pieteikumā.
Ja dokumenti atkārtoti tiks iesniegti 30 dienu laikā, lēmums tiks pieņemts divu darba dienu laikā.
Ja pieteikuma iesniedzējs uzskata, ka valsts notāra lēmums ir nepamatots, viņam ir tiesības par valsts notāra lēmumu iesniegt sūdzību Uzņēmumu reģistra galvenajam valsts notāram viena mēneša laikā no valsts notāra lēmuma saņemšanas dienas.
Ja Uzņēmumu reģistra valsts notārs atsaka individuālā komersanta reģistrāciju, tad pieteicējam ir iespēja pieņemt attiecīgo lēmumu un iesniegt (ja tas ir iespējams) pieteikumu kopā ar nepieciešamajiem dokumentiem atkārtoti. Šādā gadījumā no jauna jāmaksā valsts nodeva. Ja tomēr pieteicējs uzskata, ka šāds valsts notāra lēmums ir nepamatots, viņam ir tiesības par valsts notāra lēmumu iesniegt sūdzību Uzņēmumu reģistra galvenajam valsts notāram.
Valsts notāra lēmumu un citus dokumentus (reģistrācijas apliecību vai pieteikumu, ja tajā ir konstatēti trūkumi u.c.) var saņemt pats individuālais komersants, personīgi ierodoties Uzņēmumu reģistrā, līdzi ņemot personu apliecinošu dokumentu, vai jebkura persona, kurai individuālais komersants to ir uzticējis izdarīt. Ja dokumentus saņem cita persona, Uzņēmumu reģistrā ir jāiesniedz dokumentu saņemšanai individuālā komersanta izsniegta rakstiska pilnvara, kā arī jāuzrāda dokumentu saņēmēja personu apliecinošs dokuments.
Saņemt valsts notāra lēmumu un citus dokumentus personīgi var ne vēlāk kā trešajā darba dienā no termiņa notecēšanas, kad valsts notāram atbilstoši samaksātajai valsts nodevai ir jāpieņem lēmums. Ja šajā termiņā dokumenti nav izņemti, Uzņēmumu reģistrs ceturtajā darba dienā lēmumu un citus dokumentus nosūtīs pa pastu ierakstītā vēstulē uz pieteikumā norādīto individuālā komersanta juridisko adresi.
Lūgumu sūtīt dokumentus pa pastu var izteikt arī iesniedzot pieteikumu Uzņēmumu reģistrā. Tādā gadījumā dokumenti pa pastu tiks nosūtīti, negaidot minētās trīs darba dienas.
Personālsabiedrību un kapitālsabiedrību reģistrēšanas kārtība
Pilnsabiedrības, komandītsabiedrības, sabiedrības ar ierobežotu atbildību un akciju sabiedrības reģistrācija ir līdzīga kā reģistrējot individuālo komersantu. Atšķirības ir paskaidrotas UR mājas lapā www.ur.gov.lv.Dibināšanas izmaksas
Uzņēmumu reģistrā individuālā komersanta ierakstīšanai komercreģistrā, ir pieteikums un kvīts par reģistrācijas valsts nodevas 20 latu apmērā samaksu un kvīts par publikācijas apmaksu 16 latu apmērā. Personas paraksta paraugu, kā arī parakstu uz pieteikuma jāapliecina notariāli.Personālsabiedrības ierakstīšanai komercreģistrā Uzņēmumu reģistrā ir jāiesniedz pieteikumus, kuru paraksta visi dibinātāji (personu paraksti uz pieteikuma un rīcībspēja jāapliecina notariāli), kvīts par reģistrācijas valsts nodevas samaksu 100 latu apmērā un kvīts par publikācijas apmaksu 24 latu apmērā, kā arī personālsabiedrības dibinātāja – fiziskās personas, pie zvērināta notāra apliecināts paraksta paraugs. Ja šīs personas paraksts ir notariāli apliecināts uz reģistrācijas pieteikuma, atsevišķs paraksta paraugs nav jāiesniedz.
Dibinot SIA, tās pamatkapitālu var apmaksāt ar naudu vai mantisko ieguldījumu, bet dibinot AS – tikai ar naudu. Arī valsts nodeva SIA reģistrācijai ir mazāka – 100 latu, valsts nodeva par AS reģistrāciju ir 250 latu.
Reģistrācija VID
Uzņēmumu reģistrs reģistrē komersantus, to pārstāvniecības un filiāles arī kā nodokļu maksātājus. Uzņēmuma reģistrs arī piešķir vienoto vienpadsmitzīmju reģistrācijas kodu, kā arī izsniedz reģistrācijas apliecību, kura vienlaikus ir arī nodokļu maksātāja apliecībaTās juridiskās personas, kuras saskaņā ar likumiem nav jāreģistrē Uzņēmumu reģistrā, kā nodokļu maksātājus reģistrē Valsts ieņēmumu dienests.
Ar pievienotās vērtības nodokli apliekamās personas reģistrē Valsts ieņēmumu dienests normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
Pašnodarbinātajiem ir jāreģistrējas VID kā nodokļu maksātājiem.
Informāciju par eģistrāciju VID ir iespējams iegūt http://www.vid.gov.lv/.
Pašnodarbinātas personas
Fiziskām personām, kas nodarbojas ar saimniecisko darbību un gūst ienākumus, bet nav reģistrējušās kā komersanti, ir jāreģistrējas VID kā pašnodarbinātajiem.Saimnieciskā darbība ir jebkura sistemātiska, patstāvīga darbība par atlīdzību. Saimnieciskā darbība, piemēram, ir ar uzņēmuma līguma izpildi saistīta darbība, nekustamā īpašuma apsaimniekošana, arī personas īpašumā esošas piemājas saimniecības darbība. Saimnieciskā darbība ir arī profesionālu pakalpojumu sniegšana, ja nav darba attiecības ar tiem, kam sniedzat pakalpojumus.
Piemēram, zinātniskā, literārā, pasniedzēja, aktiera, režisora, ārsta, zvērināta advokāta, zvērināta revidenta, zvērināta notāra, zvērināta mērnieka, zvērināta taksatora, mākslinieka, komponista, mūziķa, konsultanta, inženiera vai arhitekta darbība.
Saimnieciskās darbības veicēji var reģistrēties dzīvesvietas Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajā iestādē. Valsts ieņēmumu dienesta darbinieks izsniegs Nodokļu maksātāja reģistrācijas pieteikuma veidlapu un palīdzēs to aizpildīt. Kad tu dosies reģistrēties Valsts ieņēmumu dienestā, tev ir jāuzrāda pase un jāiesniedz pieteikuma veidlapa. Atkarībā no saimnieciskās darbības veida, vajadzēs iesniegt arī papildus dokumentu kopijas (uzrādot oriģinālus) – skat. VID mājas lapā www.vid.gov.lv. Tu saņemsi pašnodarbinātā reģistrācijas apliecību.
Individuālā darba veicēji ir otra pašnodarbinātības forma. Individuālais darbs ir saimnieciskā darbība, neizmantojot algotu darbaspēku, piemēram, friziera pakalpojumi, amatniecības izstrādājumu izgatavošana pārdošanai, pulksteņu labošana, utt.
Lai veiktu individuālo darbu, jums savas dzīvesvietas Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajā iestādē jāsaņem patents vai reģistrācijas apliecība.
Individuālā darba patents ir dokuments, kas ļauj nodarboties ar noteikta veida individuālo darbu. Tev jāsamaksā patentmaksa, pirms tu saņemsi patentu. Saimnieciskās darbības veidi, kuru veikšanai nepieciešams patents, ir atrunāts LR Ministru padomes 1993.gada 29.aprīļa lēmumā Nr.220 „Par individuālā darba patentmaksas apmēriem un kārtību, kādā tiek reģistrēti individuālā darba veicēji”.
Reģistrācijas kārtība, neatkarīgi no tā, vai ir nepieciešams patents vai reģistrācijas apliecība, neatšķiras. Tev jāraksta iesniegums savas dzīvesvietas pašvaldībai, lai saņemtu atļauju nodarboties ar izvēlēto individuālo darbu. Ja individuālo darbu tu pastāvīgi veiksi citas pašvaldības teritorijā, tad jāsaņem arī šīs pašvaldības atļauja.
Pirms tu dosies reģistrēties uz Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālo iestādi, tev jāsamaksā valsts nodeva un patentmaksa, ja izvēlētajam darbības veidam nepieciešams patents. Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajā iestādē tev izsniegs pieteikuma veidlapu un teritoriālās iestādes darbinieks palīdzēs to aizpildīt.
Valsts ieņēmumu dienesta iestāde tevi reģistrēs kā nodokļu maksātāju, un nedēļas laikā pēc reģistrācijas izsniegs patentu vai reģistrācijas apliecību.
Dokumentu paraugi un papildus informācija
Dokumentu paraugi uzņēmējdarbības reģistrēšanai ir pieejami UR mājas lapā http://www.ur.gov.lv/. Visi paraugi ir sakārtoti atkarībā no komercdarbības veida un pieejami lejupielādēšanai. Dokumentus un atbildes uz jautājumiem reģistrācijas sakarā, var saņemt arī personiski UR tuvākajās nodaļās.Uzņēmumu reģistra nodaļas:
Rīga Pērses ielā 2, Rīga, LV 1011, Tel.: 7031791, 7031792, 7031703; Fakss: 7031793; Elektroniskais pasts: info@ur.gov.lvIetver: Rīgu, Ogri, Tukumu, Jūrmalu
Bauska Uzvaras iela 3, Bauska, LV 3900, Tel.:39 27590; Fakss: 39 27590
Ietver: Bausku, Jelgavu
Rēzekne Brāļu Skrindu iela 11, Rēzekne, LV4600, Tel.: 46 22095, Fakss: 46 25942
Ietver: Rēzekni, Ludzu, Balvus
Daugavpils Lāčplēša iela 20, Daugavpils, LV 5401, Tel.: 54 28422, Fakss.: 54 28422
Ietver: Daugavpili, Krāslavu, Preiļus.
Saldus Viesnīcas iela 1, Saldus, LV 3801, Tel.: 38 22397, Fakss: 38 81218
Ietver: Saldu, Dobeli
Jēkabpils
Rīgas iela 150a, Jēkabpils, LV 5202, Tel.: 52 21600, Fakss: 52 30125
Ietver: Jēkabpili, Aizkraukli, Madonu
Valmiera Rīgas iela 38, Valmiera, LV 4200, Tel.: 42 33708, Fakss: 42 81356
Ietver: Valmieru, Limbažus, Cēsis, Valku, Alūksni, Gulbeni
Liepāja Avotu iela 11, Liepāja, LV 3401, Tel.: 34 25677, 34 29014; Fakss: 34 29014
Ietver: Liepāju
Ventspils Kuldīgas iela 3, Ventspils, LV 3601; Tel.: 36 23310, Fakss: 36 23310
Ietver: Ventspili, Talsus, Kuldīgu
Sadarbībā ar kompānijas direktoru Mārtiņu Grīnbergu
